Kas ir korporatīvā filantropija?

"Dot labdarībai ir vienkārši un ikviena spēkos.
Taču izlemt, kam dot, cik daudz, kad, kādam nolūkam
un kādā veidā, nebūt nav ikviena cilvēka spēkos
un nemaz nav vienkārši". 
                                                               Aristotelis

Uzņēmums vai uzņēmuma īpašnieki, kas nodarbojas ar korporatīvo filantropiju (uzņēmumu labdarību) palīdz veidot pozitīvas izmaiņas sabiedrībā. Korporatīvā filantropija ir neatņemama korporatīvās sociālās atbildības daļa.

Korporatīvā sociālā atbildība (KSA) ir laba biznesa prakse, kas demonstrē uzņēmuma vērtības un principus un parāda, ka uzņēmums brīvprātīgi ir iekļāvis sociālās, vides un cilvēktiesību vērtības savā ikdienas darbībā un attiecībās ar uzņēmumā iesaistītajām pusēm – darbiniekiem, klientiem, partneriem, vietējo sabiedrību un citiem. KSA programmu redzamākā un sabiedrībai saprotamākā daļa (blakus vides, ētiskajiem, cilvēktiesību u.c aspektiem) ir ieguldījums sabiedrībā, kas ietver sevī naudas ziedojumus, vadības un darbinieku laika un zināšanu brīvprātīgu ieguldījumu sabiedrības labā, kā arī pakalpojumu un preču ziedojumus.

Korporatīvus labdarības fondus parasti izveido, lai:
1. Īstenotu korporatīvo sociālo atbildību, stiprinātu reputāciju,
2. Finansiāli un administratīvi nodalītu labdarības un filantropijas programmas no uzņēmuma pamatdarbības,
3. Nodrošinātu labdarības un filantropijas programmu darbību neatkarīgi no kārtējā gada peļņas,
4. Demonstrētu finansiāli stabilo situāciju, kas uzņēmumam un uzņēmuma īpašniekiem atļauj veidot korporatīvo fondu (ekskluzīvi un unikāli).

Korporatīvs labdarības fonds īsteno labdarības un sociālās programmas un projektus. Sponsorēšanas projekti (tradicionāli – sporta, kultūras, mākslas un mediju projekti) netiek iekļauti korporatīvā fonda dienaskārtībā.

Lielbritānijā veikts pētījums, aptverot divpadsmit uzņēmumu korporatīvos fondus, sniedz atbildes uz to, kāds ir loģiskais pamats, kāpēc uzņēmumi un/vai uzņēmumu īpašnieki nolemj veidot korporatīvos labdarības fondus:

• Kā galvenais iemels (66%) tika minēts, ka tādējādi tiek nodrošināta efektīva pārvaldība un korporatīvās filantropijas neatkarība no pamatbiznesa. Uzņēmumi, kas piešķir labdarībai ievērojamus līdzekļus un ikdienā saņem simtiem lūgumu palīdzēt, uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt precīzu, kontrolējamu ziedojumu izlietojuma procesu, padarīt to administratīvi vieglāku uzņēmuma atbildīgajiem darbiniekiem un nodalīt no pamatbiznesa veikšanas. Uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka korporatīvā fonda izveide demonstrē uzņēmuma nopietno attieksmi pret filantropijas aktivitātēm un sabiedrisko labumu, kas ar to tiek sasniegts. Korporatīvais fonds nodrošina konkrētu ietvaru ziedošanas procesam un ietaupa uzņēmuma laiku.
• Otrs būtiskākais iemesls (50%) ir mērķtiecīga ziedošana. Fonds ļauj definēt korporatīvās ziedošanas mērķus un uzdevumus, un to mērķtiecīgi īstenot. Turklāt fonds vistiešāk spēj īstenot tādus projektus, kas ir saistīti ar uzņēmuma misiju un vīziju, kamēr ziedojumi pēc pieprasījuma nav kontrolējami to izlietojumā un var dažkārt pat darboties pretēji uzņēmuma interesēm.
• Ziedošanas ilglaicīguma nodrošināšana (42%) ir trešais svarīgākais iemesls korporatīvā fonda izveidei. Ja uzņēmums piedzīvo ekonomisku lejupslīdi, pirmais, kas tiek samazināts, parasti ir labdarības budžets. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa programmas var tikt pārtrauktas, kas, savukārt, dod negatīvu publisko ziņu. Turklāt tieši ilgtermiņa labdarības programmas ir visefektīvākās publisko mērķu sasniegšanā.
• Personiskā motivācija (25%), kad uzņēmuma akcionāri vēlas darīt būtiskas lietas savas sabiedrības labā un redz to īstenojumu caur korporatīvo fondu.

Parasti izmanto divus tradicionālus korporatīvo fondu finansēšanas modeļus:

• Ikgadēja uzņēmuma peļņas daļas novirzīšana fonda programmu un projektu īstenošanai. Šajā gadījumā fonds darbojas līdzīgi kā uzņēmuma nodaļa, kura atbildīga par korporatīvās filantropijas budžetu. Fonda darbības intensitāte atkarīga no uzņēmuma iepriekšējās gada peļņas. 
• Pamatkapitāla noguldīšana un ikgadēja uzņēmuma peļņas daļas novirzīšana. Šajā gadījumā uzņēmums novirza daļu no peļņas kapitāla izveidei un to investē, savukārt procentus novirza labdarības programmu īstenošanai. Ja procenti no pamatkapitāla nav pietiekami, lai segtu fonda gada darbības izdevumus, uzņēmums veido jauktu finansējumu, ik gadus piešķirot klāt jaunus līdzekļus no peļņas. Šāda modeļa priekšrocība ir tajā, ka iespējamos mazāk veiksmīgākajos gados fonds savu darbību nesamazina, jo fondam ir savs neatkarīgais finansējums.

Vairāk par korporatīvu labdarības fondu darbību jautājiet AB.LV Sabiedriskā labuma fondā.